Miķeļdienā mūsu skolas pagalms pārvērtās par rudens gadatirgu. 
Tirgotāji pulcējās cits pie cita, galdi pildījās ar gardumiem, rudens veltēm un pašu darinātiem labumiem. Viss pagalms čumēja un mudžēja no lieliem un maziem tirgus ļaudīm.
Tirgotāji savu preci slavēja no sirds – te smaržoja pēc saldumiem, tur vilināja kraukšķīgi našķi, vēl citviet acis 
priecēja rokdarbi un citi jauki darinājumi. Pircēji staigāja no galda pie galda, raudzījās, izvēlējās un skaitīja kabatā grašus, domājot, kam tos šoreiz atvēlēt.
priecēja rokdarbi un citi jauki darinājumi. Pircēji staigāja no galda pie galda, raudzījās, izvēlējās un skaitīja kabatā grašus, domājot, kam tos šoreiz atvēlēt.Kā jau tirgū, visapkārt skanēja leijerkastes gaņģi, jautras balsis un smiekli. Prieku sagādāja vistas, 
kuras varēja apskatīt un saudzīgi paglaudīt, tirgum piešķirot lauku sētas un senā gadatirgus noskaņu.
kuras varēja apskatīt un saudzīgi paglaudīt, tirgum piešķirot lauku sētas un senā gadatirgus noskaņu.Rosība nerimās ne brīdi – te kāds kaulējās, tur kāds jau priecīgs devās prom ar pirkumu rokās, bet citviet vienkārši skanēja draudzīgas sarunas un smiekli. Galvas gaisā, rokas kabatās, un acis meklē – ko nu vēl šodien var atrast un mājās pārnest?
Paldies visiem tirgotājiem, pircējiem, skolēniem, vecākiem un skolotājiem, kuri palīdzēja šo dienu padarīt tik dzīvu un īpašu. Lai arī nākamgad Miķeļdienā galdi lūst no labumiem un skolas pagalms atkal čum un mudž no priecīgiem tirgus ļaudīm! 
