Latvijas vēstures Muzejstunda Ziemassvētku kauju muzejā

24. septembrī skolas 9.a, 9.b un 9.c klases skolēni devās klātienē aplūkot vēsturisko Ziemassvētku kauju vietas, uzklausīt muzeja darbinieku stāstījumu, paņemt rokās ieročus, kurus izmantoja karavīri.

Skolēniem bija iespēja izmēģināt savus spēkus un prasmi sadarboties šķēršļu joslās , mēģināt iemest mērķī “granātas” , sacensties virves vilkšanā, iziet gan vācu tranšejas, gan strēlnieku ierakumus, uzkāpt šaujamtornī, izpētīt bunkuru, meklēt mežā izvietotos kara objektus , izpētīt vietu, kur strēlnieki pārrāva vācu fronti.

Muzejstundas noslēgums bija Tīreļa brāļu kapos – lielākajos, kādi ir Latvijā apbedīto karavīru skaita ziņā. Tur notika svinīgais latviešu strēlniekiem veltītais piemiņas pasākums , kuru vadīja 12.b klases skolēni Katrīna, Reinis, Aigars.

Dažas 9. klašu skolēnu atsauksmes par piedzīvoto.

– Visinteresantākais bija šaujamtornis, jo varēja ieraudzīt visu apkārtni, uzzināju, ka šaujamlūkas tika aizmūrētas, varēja sajusties kā īstie karavīri.

– Bija pārsteidzoši uzzināt, ka lodes iepakoja pa piecām, ka pēc katra šāviena šautene bija jāpārlādē – tas bija tik neefektīvi.

-Interesanta bija patvertne – būvēta no vairākām baļķu kārtām, kuras apbēra ar zemi, – labi pasargāja apšaudes laikā.

– Staigājot pa tranšejām, varēja sajusties, ka esi karā.

– Betona ugunspunkts, – es nevarēju saprast, kā latviešu strēlnieki tika cauri dzeloņdrātīm, kad no tā vācu ložmetējs pļāva uguni, un neko nevarēja tam izdarīt.

– Varēja aptaustīt un izpētīt ložmetēju, no gida stāstījuma pa īstam sapratu, cik tas bija drausmīgs ierocis.

– Man patika granātu mešana, jo varēju iztēloties un saprast, vai būtu uzspridzinājis vāciešus vai pats sevi, ja neveiksmīgi izmetu.